Šodien mani satrieca tas, kā masu medijos atspoguļots konflikts starp vienkāršu mirstīgo - parastu pilsoni un sabiedrība populāra cilvēka dēlu. Tas, ka Latvijā medijos, infromācija nokļūst sagrozīta, un tāda īsti, tiešām objektīva medija nav, jau bija labu laiku zināms. Laikam jau tādēļ lasu ikdienā subjektīvos blogus, neatkarīgos un nekomerciālos medijus. Bet ne par to ir stāsts. Rokoties pa internetu, uzgāju vairākos resursos, ka līdz “bezsamaņai” ir piekauts H.Spanovska dēls. Situācijas apraksts ir absolūts faktu sagrozījums, kurā vienīga taisnība ir par izsistajiem zobiem, un par to, ka, citēju, “Divdesmitgadīgais pāridarītājs” patlaban nestrādā. Un, jā, atteicās no advokāta, arī fakts.

 13.jūnijā , 2008. gadā, Jāņa Ogles raksts izskatās šādi; Puišu saķeršanās meitenes dēļ ir mūžsens stāsts, un par to pat varētu pasmieties, ja vien situācija Harija Spanovska dēla Kristapa sakarā nebūtu daudz nopietnāka.

Pirms pāris gadiem Kristaps, būdams sešpadsmitgadīgs jauneklis, izvēlējās «nepareizo» meiteni, un tas dikti nepatika kādam citam jauneklim. Viņš sarunāja kādu savu draugu (?), lai tas kārtīgi piekauj Kristapu. Rezultāts — smagi sadauzīta seja un vairāki izsisti zobi. Sitējs bija divarpus gadus vecāks par Kristapu, līdz ar to — arī spēcīgāks.

Dārgs pasūtījums

Otrdien desmitos no rīta Siguldas tiesā tiesnese Valija Grebežniece skatīja lietu, par kuru vienīgā ziņa bija: «Informācija neizpaužama.» Ko šis ieraksts nozīmēja un vai tiesas sēdē ir atklāta, īsti nemācēja paskaidrot arī tiesas sekretariāts. Taču aiz tiesas zāles durvīm atradās populārais aktieris Harijs Spanovskis un kāds jauneklis. Kā izdevās noskaidrot, aktieris tiesājās ar sava dēla pārdarītāju, kurš «uz pasūtījumu» bija nežēlīgi piekāvis Spanovska dēlu Kristapu.

Sākotnēji aktieris piedāvājis pārdarītāja ģimenei visu atrisināt mierīgā ceļā, apmaksājot ārstēšanās izdevumus, taču kompromiss netika rasts, un Spanovskis bija spiests vērsties tiesā, lai pieprasītu 20 000 latu lielu kompensāciju, kas ietvertu ne tikai dentista un advokāta pakalpojumus, bet arī sāpju naudu.

Pēc tiesas sēdes Spanovskis pastāstīja, ka tiesas norise esot bijusi ļoti korekta, arī tiesas spriedums viņu apmierināja: no pāridarītāja tiks piedzīti 10 000 latu, viņam piespriests gads nosacīti, kā arī nāksies apmeklēt «kursus», lai atbrīvotos no agresijas.

Tiesa neraudāja

Taču bija kas cits, kas aktieri gluži vai fascinēja. Divdesmitgadīgais pāridarītājs esot bijis tik pašpārliecināts, ka atteicies no itin visām iespējām, kas viņam tika piedāvātas — gan no advokāta, gan no vienošanās par saprātīgu atmaksas summu. Tika pat pārtraukta tiesas sēde, lai Spanovskis un pāridarītājs vienotos, par kādu summu un kādā veidā veikt apmaksu. Taču puisis, laikam domādams, ka tā ir kāda nenopietna saruna piknikā, atteicās no vienošanās.

Bet visvairāk Spanovskis esot «ierēcis» tad, kad jauneklis, laikam vēlēdamies iežēlināt tiesu, paudis, ka viņš dzīvojot pie vecākiem, naudiņas viņam neesot, turklāt viņš arī nekur nestrādājot. Un ko tad tiesa? Tā, izrādās, nesāka aizkustinājumā birdināt asaras par nabaga dzīves pabērnu, bet visai tieši pavaicāja, vai puisis ir invalīds kopš dzimšanas, ka nevar strādāt?

Tiesas spriedums šobrīd zināms. Atliks vienīgi painteresēties, vai «pasūtījuma kauslis» pārsūdzēs šo spriedumu. »Vakara Ziņas« sekos šai lietai.

Bet tagad no mana skatījuma, ak vai, piemirsu, stādīties priekšā, pats biju tajā pasākumā, un esmu situācijas aculiecinieks.  Nepateikšu konkrēti, kas tas bija par datumu, un kas tā bija par dienu, bet šajā pasākumā, kā vairākums pasākumu, biju absolūti skaidrā, un biju situācijas aculiecinieks. Pasākums, kā pasākums, vienīgi šajā bija, cik atceros, padaudz neredzētu cilvēku, t.i. ne siguldieši. Pasākumā savējie ar savējiem tusēja, svešie savā starpā  - traucēt viņi nevienam netraucēja, līdz vienam jauneklim, manāmi iereibušam radās doma nedaudz pablatot, respektīvi, jauneklis izvilka gāzes pistoli un ākstījās, līdz netīšām izšāva, un kādam no, ja pareizi atceros, rīdziniekiem, iešāva no maza attāluma piedurknē, tādējādi apdedzinot piedurkni. Apsūdzētais - parastais mirstīgais, bija klāt un mēģināja noskaidrot situāciju, sākās konflikts, kā mērķis, manuprāt, bija, atbrīvot manāmi iereibušo jaunieti no gāzes pistoles. Jaunietis pretojās, sekoja, jā, spēcīgs sitiens, kā rezultātā jaunietis palika bez pāris, iespējams pat četriem zobiem (man asiņaini skati nepatīk, vizuāli novērsos, vienīgi gribēju palīdzēt jaunieti piecelt, bet nu jaunieša “savēji”, kas mums aiz muguras nedaudz apstāstija, ka nu nav pirmā reize, ka jaunietis, uzvedās stulbi, paši piepacēla savējo. No siguldiešu puses miers, pasākums izbojāts, tēmējam uz mājām. Jaunietim es piedāvāju izsaukt ātro palīdzību, bet viņs man personīgi uzbrauca, ka es esot stulbs vai (izteikumi bija rupjāki, bet es tā - idejiski), viņš tak negribēja nokļūt slimnīcā promilēs & nepilgadīgs. Vecāki viņo nošaušot. Tā nu es, un daļa siguldiešu arī atstāja pasākumi. Izbojāts. Dēļ viena stulba gājiena.  Stāsts par nesadalīto meiteni man izklausās, ja godīgi, pēc stāsta, ko mazajās klasītes stāsta, kad zila acs dabūta - stenderē ieskrēju, māt!   Manā skatījumā, divdesmitgadīgais pāridarītājs, aizstāvēja citus, un citu intereses, un par to es viņam pasaku paldies, jo tik pat labi, tā lode, un iespējams arī nākamā, varēja nākamreiz netrāpīt piedurknē. Arī man varēja trāpīt. Paldies.  Atgādinu, ka raksts ir mans subjektīvais aculiecinieka viedoklis - gribat pieņemat, gribat, lasat Vakara ziņas - tā ir Jūsu izvēle.  Ar cieņu, Wieshka P.S Raksts publicēts arī manā blogā  , kā arī atļāvos aizņemties tēva bildi ...